5. nodaļa
Tajā pašā laikā klasē parādījās viens bērns, kurš Ryosaku sauca ar pievārdu "Pīša puiku".
Un šis iespaidīgais "paziņojums" ir kļuvis par klasē pazīstamu vārdu.
Esmu pārliecināts, ka tas ir tāpēc, ka pēdējos gados ir pieaudzis to, cik bieži viņam ir jāiet uz tualeti klases laikā.
Protams, neviens viņu personīgi tā nesauc, bet viņš iepazinās ar Ryosaku, izmantojot kādu no viņa skolēniem.
...P. Takada, tevi sauc par "Pīša puiku".
Cilvēks, kas viņam to iemācīja, bija zēns ar nosaukumu Shigeharu Oyama, kas bija par gadu jaunāks par viņu.
Oyama no sava skolotāja zināja, ka Ryosaku bieži devās uz tualeti.
Patiesībā Oyamas zēnam bija arī problēmas ar urināciju.
Jau no bērnības viņam bija tendence čurāt.
Oyamam nebija ārkārtīgi daudz reižu, kā bija Ryosakū, bet, tā kā viņš bija dzimis vājš urīnpūšļa sfinktera un urīnceļu muskuļos, pat ja viņam bija vajadzība urinēt, viņš nespēja savlaicīgi doties uz tualeti. Ir bijusi problēma, ka viņš to darītu.
Un tāpat kā Ryosakū tika piešķirts īpašs krēsls klases aizmugurējā stūrī, Oyamam bija arī īpašs krēsls savā klasē.
Oyamas skolotājs viņam teica, ka ir kāds seniors, kurš baidās no urīnpūšļa, tāpēc viņam nebija jāuztraucas par to tik ļoti.
Ryosaku sirsnīgi pateicās šim "biedram" par vērtīgo informāciju, ko viņš viņam bija devis.
Tāpat kā Ryosaku, Oyama bija vientuļš cilvēks klasē, un viņam bija kopīgs nosaucējs, ka viņam nebija pat viena drauga, bet tas neļāva veidot dziļākas attiecības.
Oyama lielāko daļu atvaļinājumu pavadīja skolas dārza stūrī, saulē gulējot.
Kā vecais vīrs...
Drīz vien viņš arī sāka apmeklēt Ryosaku bibliotēku.
Kad viņi viens otram pieķer acis, viņi abi viegli aplūkojas... tā bija viņu attiecības.
Ne Ryosaku, ne Oyama sēdēja pie viena galda, lai gan vēl vairāk - blakus.
Lai gan viņi atzina un cienīja viens otru, viņi bija piesardzīgi, lai neiekļūtu viens otrā "pasaulē".
