3. nodaļa
Rjosaku bija zēns, kas labi devās uz tualeti.
Es nezinu, vai tas ir viņa ķermeņa stāvokļa dēļ, vai tāpēc, ka viņam nebija nieru problēmas, jo viņš nebija bijis pie ārsta, bet viņš bija bērns, kurš daudz urīnaja.
Pat klasē, viņš vienmēr iet uz tualeti vismaz reizi. Sākumā skolotājs bija apjukts un satraukts, bet galu galā saprata Rjosaku un teica saviem klasesbiedriem: "Tas ir ķermenis. Visiem tas būtu jāsaprot".
Tāpēc skolotāja pārcēla Rjosakū uz vietas, kas bija ļoti aiz klases, - uz īpašu vietu tieši pie durvīm pie ieejas.
Tā, kad viņam bija vajadzīga urīna, viņš varēja mierīgi doties uz tualeti, lai skolā nebūtu tik daudz traucējumu.
Pat ja bija sēdekļa maiņa, tikai viņa sēdeklis bija fiksēts šajā stāvoklī.
Daudziem skolēniem skolotāja atbilde nelabvēlīgi izklausījās.
Klasē Rjosaku runāja un darīja nedaudz citādāk, piemēram, teica: "Es to jau zinu!" No otras puses, tas, iespējams, bija atstumts pret skolotāja pusi, kas parādīja sapratni, kaut arī klase bieži tika pārtraukta ar vēlmi urinācijas.
Tomēr pret viņu nebija nekādas "sāpju" vai "sāpju".
Viņam ir kāda aura, kas viņam to neļauj darīt, un tas var būt tāpēc, ka viņš jutis spiedienu "Nesatraucies par mani", citos vārdos, "Golgo 13".
Kad Rjosaku ceturtā klasē sāk mācīties "abacus" skolā, viņa vārdi un darījumi kļūs izteiktāki.
Bez īpaša iemesla viņš paņem nelaimīgu, iespaidošu attieksmi.
Viņš bija pilnībā apzinājies, ka ne visi viņu ņemtu vērā, bet viņa patiesās jūtas, kas bija noslēpusies dziļi viņa sirdī - "Es tiešām gribu, lai kāds par mani rūpētos", - varēja izpausties izkropļotā veidā.
Tā Rjosaku kļuva arvien izolētāks no apkārtējiem.
Nevienam vairs nebija par viņu rūp, ne zēniem, ne meitenēm.
